Uz pakomātiem bezmaksas piegāde pirkumiem virs 10 EUR!
Mēs izmantojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas, nodrošinātu sociālo saziņas līdzekļu funkcijas un analizētu mūsu datplūsmu. Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes un piekrītat mūsu privātuma politikai.

Dzeramais kolagēns

Autors admin 28.11.2020 0 Komentārs(i) Uzturvielas,

Kolagēns – modes untums vai noderīgs palīgs organismam?

 

Kolagēns ir olbaltumviela, kuras molekulu veido vairāku aminoskābju (glicīna, prolīna, hidroksiprolīna) savienojumi. 20. gadsimta astoņdesmitajos gados kolagēns nebija tik brīvi pieejams, kā tas ir mūsdienās. Tas bija pieejams dārgu injekciju formā un krēmos. Tieši tāpēc šis laiks varētu būt uzskatāms par kolagēna ēras aizsākumu. Šobrīd kolagēns ir pieejams ne tikai injekcijās, krēmos, serumos, bet arī kā pārtikas piedeva dažādos pulveros, šķidros dzērienos. 

 

Kas tad ir kolagēns un kāpēc tas ir iemantojis tik lielu slavu kā uztura bagātinātājs?

 

Ādas vidējais slānis jeb derma, kas sastāv no fibroblastiem, kurus sintezē kolagēna un elastīgās šķiedras, nodrošinot ādas izturību un elastību. Vairākām kolagēna molekulām savienojoties, veidojas šķiedras un kūlīši, kas nodrošina izturīgumu. Tieši šī iemesla pēc aizvien lielāku popularitāti iemanto dzeramais jeb uzturā lietojamais kolagēns, jo kolagēns, kas atrodas, piemēram, krēmos iedarbojas tikai uz ādas ārējo slāni jeb epidermu, un tā efektivitāte var būt nepietiekama vai arī īslaicīga. 
Kolagēns cilvēka organismā atrodas ādā, matos, nagos, locītavās, cīpslās, muskuļos un iekšējos orgānos. Izšķir vairākus kolagēna tipus, bet visvairāk cilvēka organismā esošais ir I tipa kolagēns, kas ir aptuveni 80 % un III tipa kolagēns – aptuveni 15%. Tāpēc kolagēns ir ļoti svarīgs elements jeb vēl to var nosaukt par svarīgu celtniecības materiālu skaistam ķermenim un veselam organismam. Kolagēns tā pilnajā formā ir pārāk liels un blīvs, lai cilvēks to spētu sagremot. Tādēļ ir izveidoti kolagēna uztura bagātinātāji, kuru forma ir pielāgota mūsu ķermeņa spējai tos uzņemt un izmantot bioloģiskiem procesiem. Karsējot to, ir iespējams veikt sadalīšanu atsevišķās ķēdēs, kuras veido polipeptīdi no daudz un dažādām aminoskābēm. Hidrolīzes procesā izmantotais augstspiediena tvaiks sadala kolagēna molekulu īsākos aminoskābju posmos. Šādu kolagēna formu sauc par kolagēna peptīdiem. Tie ir pietiekoši īsi, lai spētu uzsūkties mūsu asinsritē. 
Olbaltumvielas sastāv no aminoskābēm. Lai mūsu ķermenis spētu veidot kolagēnu un citas olbaltumvielas, mums ir jāuzņem aminoskābes. Aminoskābes iedala aizstājamās un neaizstājamās atkarībā no tā, vai mūsu ķermenis spēj tās veidot pats. Neaizstājamās aminoskābes mūsu organisms neveido, tāpēc tās ir jāuzņem ar uzturu.
Kolagēna peptīdi satur plašu aminoskābju klāstu. To sastāvā ir 19 no 20 aminoskābēm, kā arī 8 no 9 neaizstājamajām aminoskābēm. Šīs aminoskābes ir kolagēna veidošanai vispiemērotākajās proporcijās. Lielāko daļu veido hidroksiprolīns, glicīns un prolīns. Aptuveni 13,5% no kolagēna peptīdu aminoskābēm veido hidroksiprolīns. Tas ir ļoti  būtiski, jo šī aminoskābe nav atrodama citos proteīnos.
Pateicoties plašajam aminoskābju sastāvam un to proporcijām, kolagēna peptīdu uztura bagātinātāji sniedz unikālas īpašības un iespējas, kas nav raksturīgas citiem olbaltumvielu avotiem. 

 

Kolagēna krājumi organismā

 

Kolagēna krājumi organismā nav neizsīkstoši un ir vairāki faktori gan neatgriezeniski un maz ietekmējami, proti, fizioloģiski, gan arī tie, kuri izriet no cilvēka dzīvesveida. Cilvēkam sasniedzot 30 gadu vecumu, kolagēna daudzums samazinās ātrāk, nekā to ir iespējams aizvietot ar uzturu. Vidēji tie ir aptuveni 1-1.5 % kolagēna gadā. Vecāka gada gājuma cilvēki var zaudēt līdz pat 30 % kolagēna 5 gadu periodā.

Ādas fizioloģisko novecošanu mainīt praktiski nav iespējams un arī ģenētiskās īpatnības nē, bet ādas fotonovecošanu ir iespējams mazināt apvienojot pareizu, pārdomātu uztura palīglīdzekļu lietošanu ar ārējo negatīvo faktoru samazināšanu līdz minimumam (ultravioletais starojums, smēķēšana, alkohola lietošana u.c.) Nedrīkst aizmirst, ka ļoti būtiski papildus kolagēna uzņemšanai un līdz ar to arī efektīvai uzņemšanai organismā, ir C,E un B grupas vitamīni. Produktu klāsts ir ļoti plašs un ne visos papildus kolagēnam ir arī nepieciešamais C vitamīns. Tāpēc izvēloties kolagēna produktu, noteikti sekojiet līdzi tā sastāvam!
Kolagēna trūkums organismā rada arī nopietnus veselības traucējumus, kas varbūt uzreiz nav tik pamanāmi, kā tas ir gadījumā ar ādas stāvokli. Par cik kolagēns ir strukturāla olbaltumviela, tad tās trūkums izraisa arī iekšējās veselības problēmas, tādas kā muskuļu stīvums, kaulu trauslums, sāpes locītavās. Šīs izmaiņas var ļoti būtiski samazināt dzīves kvalitāti, kā arī pilnībā liegt iespēju būt fiziski aktīvam.
Kustīgs dzīvesveids, kā arī cilvēka vecums veicina locītavu nolietošanos. Savukārt locītavas un kauli balsta ķermeni. Ar laiku kauli zaudē masu un blīvumu. Kļūstot trausli, tie ir pakļauti lielākam traumu riskam, tāpēc ir ļoti svarīgi par locītavu un kaulu veselību sākt rūpēties laicīgi. Kauli sastāv no olbaltumvielām un minerāliem. Minerāli – galvenokārt kalcija fosfāts, ir cietais apvalks kaula mīkstajai daļai, bet kaula mīkstā daļa sastāv pamatā no ūdens un kolagēna. Tāpēc kolagēns kopā ar kalciju ir ļoti svarīgi kaulu veselībai.

 

Kolagēna loma locītavu veselībā.

 

Locītavas uzdevums ir nodrošināt kustību starp diviem vai vairāk kauliem. Bez skrimšļiem, sinoviālajām membrānām, cīpslām un saitēm tas būtu gandrīz neiespējami. Kolagēns ir šo locītavu struktūru sastāvā. Bez ūdens aptuveni 60% no skrimšļa masas - kolagēns. Skrimšļa funkcija - nodrošināt vienmērīgu, vieglu locītavu kustību. Savukārt sinoviālā membrāna strādā kā lubrikants. Šī membrāna sastāv no diviem slāņiem, kuros ir atrodami dažāda tipa kolagēni. Cīpslās, kas savieno muskuļus ar kauliem, kolagēns veido aptuveni 85% no kopējā sastāva. Tiklīdz mūsu ķermenis nespēj ražot kolagēnu tam nepieciešamajā daudzumā, mūsu locītavu un kaulu veselība tiek ietekmēta dažādos negatīvos veidos. Kolagēna trūkums organismā paātrina kaulu un locītavu degradāciju, izraisot tādas slimības kā artrīts, osteoartrīts un osteoporoze. Papildinot savu uzturu ar kolagēnu, mēs savam ķermenim nodrošinām kolagēna sintēzei nepieciešamās uzturvielas. Tādējādi varam daļēji novērst kolagēna zuduma sekas un veicināt mūsu kaulu un locītavu atjaunošanos. Klīniskie pētījumi liecina, ka kolagēna lietošana uzturā var mazināt locītavu sāpes, stīvumu un iekaisumu, vienlaikus uzlabojot kustīgumu un elastību.
Osteoartrīts ir visbiežāk sastopamā artrīta forma. Tā izplatība ir viegli izskaidrojama ar tā cēloni - locītavu nolietojumu. Visbiežāk tas progresē rokās, gurnos un ceļgalos, izraisot skrimšļu deģenerāciju un kaulu izmaiņas. Osteoartrīts attīstās lēni. Tas parasti izraisa sāpes, pietūkumu un ir lielā mērā saistīts ar nepietiekošu kolagēna daudzumu locītavu struktūrās. Šādas izmaiņas ievērojami pasliktina mūsu dzīves kvalitāti. 
Lietojot kolagēna uztura bagātinātājus, varam palielināt dabiskā kolagēna sintēzi organismā, tādējādi mazinot osteoartrīta un citu artrīta tipu sekas. Vairākos pētījumos tika pierādīts, ka kolagēns ir par 25% efektīvāks locītavu sāpju un stīvuma mazināšanai nekā tradicionālie locītavu pretiekaisuma līdzekļi - glikozamīns un hondroitīns.
Tāpat pētījumi rāda, ka novecojot mūsu kauli var zaudēt 50% no to sākotnējā spēka. Hokkaido Universitātē veiktie pētījuma rezultāti parāda, ka kolagēna lietošana ikdienā var palielināt kaulu minerālo blīvumu, izteikti tas tika novērots pacientiem ar kalcija deficītu vai samazinātu kaulu blīvumu. 

 

 

Jūsu komentārs